"Mednieku" vēsture

“Mednieki” tika uzcelti 18. gs. Otrajā pusē un piederēja baronam fon Vulfam kā Aumeisteru muižas medību rezidence.

Aumeisteru (Vijciema) staltbriežu dārzs bija viens no pirmajiem Latvijā, kas tika ierīkots ap 1890. gadu un piederēja baronam Vulfam. Šādi “iršu” dārzi visā Latvijā, kuros ieveda un audzēja staltbriežus, ir mūsu tagadējās staltbriežu populācijas pirmsākums. Aumeisteru briežu dārza platība bija 250-300 ha un tajā mitinājās ap 300-400 dzīvniekiem, pārsvarā staltbrieži, taču bija sastopami arī aļņi, dambrieži un ziemeļbrieži. Dārzs pastāvēja līdz pat 1916. gadam. Galvenā dzīvnieku iznīcināšana tika veikta 1917. gadā sākoties revolūcijai, kad arī tika nojaukts žogs, kas apvija dārzu.

Kā šī varenā dārza liecība līdz pat mūsdienās ir saglabājusies medību pils “Mednieki” Salaiņa ezera krastā, uz ēkas izvietotā staltbrieža galvas bronzas lējums.

Von Vulfu dzimtas gaitas Latvijā aizsākās 18.gs. 30. gados, kad barons Johans von Vulfs ieradās Vidzemē un ar ķeizarienes Annas atļauju iegādājās Aumeisteru muižu. Laika gaitā von Vulfu dzimta ir atstājusi arhitektoniski iespaidīgu kultūrvēsturisko mantojumu: aristrokrāti cēlā Cesvaines pils, plašais Gaujienas muižas komplekss, Aumeisteru muiža un vēl daudzas citas skaistas vietas.

Attēlā: Jūliuss Voldemārs fon Vulfs (1809-1872)