Kā Salaiņa ezerā radušās salas

Latviešu tautas teika

Kā vēsta teika, senos laikos Salaiņa ezerā, kas atrodas Aumeisteru pagastā, neesot bijušas nevienas saliņas. Tagadējās saliņas cēlušās tā.

Igauņi agrā ziemā, pirmā sniegā uzbrukuši Salaiņa ezera tuvumā bijušai latviešu pilij Klētienai un to izlaupījuši. Šāds Klētienas pilskalns esot Aumeisteru pagasta Kurpnieku mājā. Ar kara laupījumu pār Salaiņa ezeru braucot igauņu karavīri un vezumnieki ielūzuši ledū un noslīkuši pa daļai plānā ledus un smago vezuma dēļ. Tai vietā, kur igauņu vīri noslīkuši, no ezera dibena pacēlušās daliņas.

Vēl tagad zināmā laikā un dienā, kad ezers pārklājoties ar pirmo ledu, no tā dzelmēm nākot savādas skaņas un dobja rūkoņa, esot dzirdamas it kā vaimanas.

Līdz ar igauņu karavīriem Salaiņa ezerā noslīkušas arī vairākas sagūstītas latviešu sievietes. Arī viņu dvēseles rādoties vasaras naktīs uz Salaiņa ezera saliņām kā jāņtārpiņi.

Salainis jeb Salaiņu ezers ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, ir caurteces ezers. Krasti ir lēzeni, vietām zemi. Ezerā ietek grāvis no Sētas ezera, ar citu grāvi savienots ar Vēderi, iztek grāvis uz Laužu kanālu. Ūdens krāsa - brūnūdens, regulāri novērojama ezera ziedēšana. Wikipedia 

Tā vidējais dziļums ir 1,6 metri, maksimālais - 5,5 metri. Šeit mīt plicis, rudulis, zandarts, ķīsis, asaris, karūsa, līdaka, līnis, plaudis, rauda. Ezeri.lv